Vakar biju uz filmu 21 grams. Feini, izglītojoši, interesanti.

Gāju uz kinci (viena pati), apzvanīju dažus itkā draugus, ar kuriem varētu aiziet, bet beigās aizgāju viena.
Katram savas djēlas, katram sava dzīve. Nostījos mūviju, guvu tam atkārtotu apsitprinājumu. Nekas nenotiek tāpat, un visu, kas šķiet izdarīts nepareizi - var labt.
Vienu brīdi ejot uz filmu iedomājos, ka tomēr tak kaut kā stulbi - iet vienai. Pārdevēja ar pie kasēm piedāvāja man 2 biļetes, bet no otras stulbi arī divatā.
Man parasti tādos gadījumos māc tādas kā uzplijīgi - pieklājīgas domas par to, ka vajadzētu pārrunāt redzēto materiālu, bet no otras puses nu nekādi tagad negribas tur bla, bla, bla izpļurkšķēties, vēl jo vairāk, ja filma bijusi laba. Tas otrs mūždien šādos gadījumos, pastāsta, ko viņš tur redzējis, un mana filma (tā, kas prātā) tiek vai nu izčakarēta, vai nolikta līdz ar zemi (laikam man tas filmas vērtējums lēnāk rodas), un tad šķiet, ka kāds pa svaigi krāsotu grīdu izbradājies jeb nesagalējušā želejā iepļeckājies.
Tā, ka patiesībā jau prieks, ka viena aizvilkos. Vismaz filma mana bija un palika, un vērtējums ar :)

iesaku arī citiem - ir laba :)