| |
[Aug. 9th, 2011|11:55 am] |
|
domas ir dazhaados viljnjos, bet rakstiits vaards ir viena kaka aka kas tur taads iesaapeejaas agregaats un agresiivu soli speeris gaida savu resno vaali. es vinjam saku, ka kodiigiem duumiem uz luupaam ir lapas un ar savas dabas kastes malaam iespeera pa puustoshu kupolu. es redzu, ka ziemas staigaajoshaa dalja ir viltiigi iesaapeejusies sheit kurtuves pagriidee un es nevaru manas patiesaas atshkjiriibas iekurinaat bebriem zem deguna, jo manas ljauzhu veidotaajas nevar manas patiesiibas izklupt tik taalu, ka es biju veicinaajis tieslietas ar ziniibu graadiem un manas pases bija mani izsvilpushas aarlauliibas skaistumos, kur ar baiso veedekli man bija veicies atgulties skapim pie auss un manas veeliinaas dreziinas nebija kurinaamas ar ogli, bet ar viegli gaistoshu namiibijas kliisteri, ko tu raugies dreziinai aciis, taa tak visiem iemuuzhinaatajiem bija pateiciibu paliidzeejusi paraadaa palikt kaa strupas uguns dreegnais pirksts iestigst mieriigos vaimanu graados, lai veicinaatu manas pastardienas niilzirgos ieshuuto audu, ko ar perturbences glaastiem man bija vamanas atdot paliidzeejis, taadeelj es itin maigos tonjos raksturoju koposhanaas aktu pret visiem iesveetiitajiem tas raudziities neljaava, jo no miskastes es biju gudriibas raudziities veeleejies un tagadnes skuupsts man briesmas negaaza kaklaa. |
|
|
