| No bērnības grūbu putra man asociējas ar nabadzību un galīgu trūkumu, jo mamma vienmēr teica, ka, vot būsim nabagi, ēdīsim tikai grūbu putru!! Un to viņa vienmēr pateica tā, it kā tiešām rīt jau varam necerēt ne uz ko citu, kā vien grūbu putru. Protams, lai arī cik grūti ir gājis, līdz "grūbu putrai" vēl neesam nodzīvojušies. Bet!! Bet Igaunijā ēdu tiešām garšīgu grūbu putru. Un ne jau kādā tur ēdnīciņā, bet, tiešām krutā iestādījumā, uz kuru varu ieteikt aiziet visiem, kas taisās uz Igauniju, un kuram makā ir kaču cik naudiņas (nu kaut vai tikai pagaršot viņu alu). Un tas man neliek mieru. Grūbas man ir, bet kā lai uzvāra GARŠĪGU grūbu putru?? Tobrīd, kad ēdu, likās, ka klāt varētu būt āboli, un, iespējams, lazdu rieksti. Bet kā to visu kopā savārīt, varbūt šeit atradīsies kāds gudrs padoms. |
