10 June 2009 @ 12:39 am
 
ha ha ha, vakars beidzās ar raudāšanu. Še tev bija!

bet vispār dziļi aizvainoja tas, ka tad, kad izkrati kādam sirdi, pasaki atklāti, kas satrauc, tev pagriež muguru un palaiž gar ausīm visus svarīgos vārdus. Tas ir tāpat kā teikt kādam pavisam nopietni- es tevi mīlu, bet tev atbild- ej dirst!

Ironiski! Un vēl ironiskāk tas, ka vairs nemaz nejūtos iereibusi, varbūt tomēr tā nebija nekāda vīna glāze, varbūt es apžilbu kā vēlējos.
***

rozā brillīšu stikliņi sabruka, saskaroties ar realitāti. skarbi, bet tā viņš i.