interesanti, vai savām jūtām vispār var pavēlēt? teiksim, tagad es sev lieku iemīlēties un lieta darīta. vai tieši otrādi - škic, sasodītās jūtas, un tās aizļepato prom kā nebijušas. :) patiesībā dažreiz būtu labi, ja tā varētu izdarīt... bet nav, saproties, šī opcija mūsos iestrādāta, līdz ar to būs ar pretenzijām pie radītāja jāvēršas. sak, kā nu tu tā, par tik svarīgu lietu nepadomāji... :)

(Reply to this) (Thread)

Tas jau bija kā joks, lai gan, varbūt nebūtu ļauni, ja es tiešām (nu nesauksim to par iemīlēšanos) iemācītos priecāties par bosa vizītēm...
Šodien viņš man paziņoja, ka runāju ar viņu nepareizā intonācijā... I ko man tagad darīt? nu nesanāk man viņam iepatikties:(

(Reply to this) (Parent)

šis ieraksts man lika pasmaidīt un arī paskatīties uz šo jautājumu no citas puses.

(Reply to this) (Thread)

No kuras?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ka boss ir kāds, kurā var iemīlēties. Līdz šim boss bija boss. Es gan pati arī esmu boss, bet virs manis arī vēl kāds ir. Bet par domu - žetons.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manam patiesībā nav ne vainas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas priecē. Patiesībā man prieku par katru vadītāju/ šefu/ bosu/ priekšnieku, kurš ir savā vietā un zina, ko dara. Mani kaitina stulbi bosi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šodien sapratu, kas ir manas darba dzīves lielākā problēma - labāk izdarīt neprotu/nesanāk/esmuparslinku, bet melot un piespēlēt visādas nereālas idejas un atmazkas - vienkārši kauns.
Šodien ņēmu un lielajam bosam tā arī pateicu - es jau varētu tos pārskatus un atskaites, un nākotnes vīzijas saregulēt tā, ka izskatītos eleganti, bet ziniet, man vienkārši negribas jums melot... A šis - nu tad nemelo, meklēsim variantus...
palika kauns pat par pašu domu, ka varētu mēģināt krāpties...

(Reply to this) (Parent)