magnetisms

tramvajiem izbeidzās eļļa uz mutes
tikai tu uz mutes kritis baļļu nepakritis
hipokritis
trauslām matu gumijām tu mani uzrunā
bet kas no mums palika pēc kara?
tu ar roku mani nošāvu gar sienu
es stāvēju trīcošu pienu
rokās tikai tukša glāze
ielejiet, it kā saku
bet klusums
mēmākais kapa klusmus visapkārt
tikai pēdējā loda man izdragā smadzenes
un visām vistām kūtī saceļas spalvas uz krūtīm
tu paliksi tikai manās iedomās, dēmona kara piederums
klusums, pūdernīca sisheido
atkal tās atklāsmes, kas no rokām izgrebj pastkartes
es tev pieglaustos un piebiedrotos, bet kas man sakāms
tas tev klusas naida trīsas
un kājās kā Tērvetes muklājs plaisā uz grīdas tapešu līme
noliektām galvām uz skujām un skrūvēm
tikai un vienigi pēc tevis, mans dārgais