Man jau tā bija iestājusies apātija, domājot par dzīvi.
Tagad es vēl sēžu un dzeru kokteiļus.
Es zinu, ka man sados galvā, un tad es kaut kur aizvilkšos atgāzenes rajonā.
Lai uzpīpētu... atkal.
Kā vienmēr ceļā pagadās cilvēki, kuri ir gatavi veselu paciņu cigarešu ziedot tavā labā.
Un tomēr- LM.
Ir atšķirība garšas ziņā. Barclay ir labākas. Man tā liekas.
Es atkal domāju šodien par to, ka redzu ceļu, pa kuru man jāiet.
Un vienalga raustos to iet.
Man ar nežēlīga slodze. Un kaut kā viltīgi es laipoju pa dzīvi.
Eksistenciālisms? Vai mani nomoka eksistenciālas problēmas?
Varbūt arī.
Cilvēka saprāts ir bezdibenis.
Jā, melna ēna, kurā bieži veroties cilvēks pats kādudien paliek par ēnu.
Saprāts, psihe, iekšējā būtība- vienmēr manā apziņā šie vārdi krāsojušies tumšos toņos.
Vai ir vērts dzīvē nirt iekšā? Nodoties kaut kam līdz galam, zinot, ka riskē ar elpas trūkumu. Vai arī labāk ir nirt laukā, noslaucīties, doties mājup, un padarīt šo niršanu par savdabīgu vaļasprieku.
Tā teikt- stila elementu.
Es domāju par savu eksistenci.
Vai tad tas neizklausās kruta?

Diezgan interesanta sanāca man viena personības testa atbilde.
Tautā populārs tests. a.k.a. face.lv
un ziniet, es daudz kam no tā, šķiet, piekrītu
un tomēr tas nav gluži tas.:)

"GURU (pakļautais, ekstravertais, jutīgais cilvēks ar abstraktu domāšanu), ar vainagu uz galvas un ģērbts skrandās.
Viņš ir viesmīlīgs, ar plašām zināšanām un vienmēr gatavs tas sniegt citiem. Viņš pielieto radošo un lielisko spēju runāt, lai izteikt to, kas nāk no sirds, to kas ir paslēpts kaut kur viņa dvēselē. Galvenais, lai viņa labais un uzticīgais raksturs netiktu izmantots ļaunprātīgi. Starp citu viņš neaizraujas ar plānošanu, bet vairāk izvēlas peldēt pa straumi. Viņš dzer visu, kas deg un pīpē visu, kas dūmo. Un māk runāt bezgalīgi. Tas arī ir diezgan superīgi:)
Kopumā...wadeva...superīgi:)
Viena lieta tomēr diezgan slikti. Taču par seksu nerunasim...:P"

Gudri cilvēki laikam šo visu manu vārīšanos sauktu par dzīves jēgas meklējumiem.