| |
[3. Feb 2012|22:29] |
vakar biju nodot asinis, paņēma 2 tūbiņas, skatīsies, kas ar manu diabētu, jo es nespēju izturēt to stulbo saldumu rīšanu uz nakti, jau tā stūķēju iekšā banānus, melones, granātābolus (tos arī tāpēc, ka sāka lūpu kaktiņi sprēgāt), bet šokolādes noplok nemanāmi, jau tā nepērku, bet uzrodas un ēdas nost, uzreiz pēc 9iem vakarā, fui nu, bet es neko sev nespēju padarīt.
šodien bija grūti piecelties, bet saņēmos, sapurinājos, sataisīju termokrūzē tēju, ārā auksts un tas vējš dzen visu siltumu no miesām ārā, būtu jel kripata sniega. rīt būšot, 5-10 cm, bet nu neticas.
šodien bija pēdējā diena BookPointā, tā trakā supervaizere Krīstī medaini griezīgā tonī jautā kur tad es iešu un ko darīšu. BĻ*, nevar manu vārdu iemācīties izrunāt pusgada laikā un man tagad viņai jāstāsta kkas? poh, gribēju parādīt, ka runāt protu un neesmu nekāda poliete, man tak zviedru akcents, pastastīju skopi un neinteresanti. Toties cilvēki, no kuriem gribēju veiksmes sagaidīt, to arī izdarīja, izņemot menedžeri, tas laikam škrobīgs, ka es prom, jo neviens cits no temporary workeriem nespēj ik nedēļu plānu uz 150% pildīt un neiet nevienam palīgā un vispār ir stulbi poļi.
esmu tik tālu tajos poļos, ka jau iebraucu par ko viņi runā, vārdus nemāku, nesaprotu, bet kad viņi sāk spiegt (mneitenēm polietēm laikam cita balss tembra nav, tikai tāds griezīgi spalgs), tad es iebraucu kas par ko un tā. ai, vienalga.
šodien ir kas iesācies un kas nobeidzies.
vispār, jāsāk savām dienām peišķirt plānus, nu man ir doma pa nedēļas nogali nevis krustiņdūrienā krāmēties, bet uzrakstīt par pēdējo gadu un kāpēc esmu šeit, ne Rīgā un tā. Gribas kādam pastāstīt un gribas pašai atcerēties.
Pirmdien uz Hītrovu, otrdien nezinu. es vispār esmu ļoti nobijusies, gribas atkal kaktā un nelīst laukā. |
|
|
