Par izgāšanos.
« previous entry | next entry »
Maijs. 20., 2009 | 07:43 pm
... 20. maijs, 2009.gads. Es gribētu aizmirst, bet mūžam atcerēšos šo dienu.
Tieši tāpēc es neesmu tas, kas kādreiz gribēju būt.
Vai es gribēju būt?
Kāpēc es gribēju būt?
Es esmu lidotājs, mana lidmašīna avarēja. "Ha, maza puikas sapnis," jūs teiksiet - "lidotājs. Tas taču ir smieklīgi."
Un pats bēdīgākais šajā stāstā, ka nav pat vairs smieklīgi.
Ir vienkārši skumji.
Ļoti, ļoti skumji.
Jums, kas kādreiz ir pametuši savu sapni, liekas, ka jūs nožēlojiet, ka jūs varējāt būt... ka bija...
Bet ne sūda. Daudz drausmīgāk ir apzināties, ka kaut kādā posmā jūs esiet piepildījuši ilūziju par to, kas nav.
N A V.
Citi saka, ka ir jāprot celties. Ne sūda.
Es jau sen zināju, ka negribu būt lidotājs. Kurš mani mēģināja pārliecināt par pretējo, maita!??
Tieši tāpēc es neesmu tas, kas kādreiz gribēju būt.
Vai es gribēju būt?
Kāpēc es gribēju būt?
Es esmu lidotājs, mana lidmašīna avarēja. "Ha, maza puikas sapnis," jūs teiksiet - "lidotājs. Tas taču ir smieklīgi."
Un pats bēdīgākais šajā stāstā, ka nav pat vairs smieklīgi.
Ir vienkārši skumji.
Ļoti, ļoti skumji.
Jums, kas kādreiz ir pametuši savu sapni, liekas, ka jūs nožēlojiet, ka jūs varējāt būt... ka bija...
Bet ne sūda. Daudz drausmīgāk ir apzināties, ka kaut kādā posmā jūs esiet piepildījuši ilūziju par to, kas nav.
N A V.
Citi saka, ka ir jāprot celties. Ne sūda.
Es jau sen zināju, ka negribu būt lidotājs. Kurš mani mēģināja pārliecināt par pretējo, maita!??