Kāmēr iet titri, mazliet padalīšos domās par spēli, kura tagad pelnīti sauksies par vienu no labākajām, kas spēlētas. Es domāju _vispār_. Un jā, es zinu - late to the party utt., ak piedodiet jēl.


Nesen ar biedru mums bija saruna, cik daudz spēles pēdējā laikā izraisīja "Oh My God!" sajūtu? Nevis "Cool", "Labais" vai "Bija ok", bet kaut kas vairāk? Par spīti tam, ka saruna beigu-beigās nonāca līdz "agrāk zāle bija zaļāka", priekš sevis varēju atcerēties vien "Half-Life 2" - adrenalīna pārpilnu, taču sižetiski tukšu skrējienu deviņu stundu garumā, "Chronicles of Riddick" - krutāko mučo-mačo ekšenu, bet tikai un vienīgi to, un "Fahrenheit" - ļoti labi režisētu interaktīvo filmu ar samuhļītām beigām. Nu un "San Andreas" - spēle, kura cieta pati no sava episkuma (un varēja būt vismaz par trešdaļu mezāka).

Un te nejauši paķērās "Metal Gear Solid 2: Substance" PC versija, kuru izmēra dēļ grūti novilkt no interneta :) (un sākumā vēl jāatrod). Spēli, par kuru tāpat bija zināms, ka viņa "spārda pakaļu utt.", pie tam tik daudz tas tika dzirdēts, ka pilnīgi bezmaz vai zuda vēlēšanās pašam parbaudīt, vai tā tiešām ir. Kruta, sakat? Nu i labi.

Principā žoklis atkārās jau pirmajās pāris minūtēs:
- Labāko kat-scēnu (režija/kamera/etc) īpašnieki "Fahrenheit" un "San Andreas" nervozi smēķē aiz durvīm, jo tik labi/kinematogrāfiski rullīši, kā šeit, nav vispār NEKUR. Un nekur tie neiet vidēji 5min (tas nebūt nav maksimums), tādēļ labākās interaktīvās filmas titula īpašnieks "Fahrenheit" aiziet smēķēt vēl trīs mājas tālāk - spēlēt šeit vajag tikpat daudz (maz), bet rullīšu krietni vairāk. Toč Interaktīvā Filma, ibio!

- Savērptākā sazvērestību sižeta īpašnieks "Deus Ex" ārā var neiet, taču malā gan būs jāpaiet. Es arī brīnos, kā japoška var šitādu sacerēt, taču laikam jau, ka man dzīvē vēl daudz interesantu atklājumu priekšā. Un jā, sevi pieskaitīšu pie tiem, kam ļoti patika MGS2 sižets, ar visu Raidenu utt. Kas, manuprāt, ir galvenais - varoņi, tāpat kā notikumi, tiešām izraisa interesi, un izdzirdot frāzi "That was like in Zanzibar, remember?" uzreiz meties pie neta lūkoties, kas tad tur notika iepriekšējās daļās, taj Zanzibārā. Tas, protams, tikai un vienīgi pateicoties scenāristiem, nevienam citam.
Kā arī viss pārējais: trīskāršā-četrkāršā-pieckāršā sazvērestība, varoņi, kurus neaizmirsīsi nekad, nedaudz brainfuck "Revolver" un "Matrix: Reloaded" garā, omfg-they-gonna-destroy-everything momenti (biezā slānī) un pat lav-storijs - a ko vēl vajag?

- Visbeidzot, mačo-ekš0ns Riddiks arī var neiet ārā, bet nu MGS2 viņa arī netrūkst. Kodžimas videotēkā - labakie Holivudas action (tieši citāti no "The Rock", "Aliens" un pāris animēm), uzdevumi spēles dizainā iepīti TIK veikli, ka stealth, rescue un all-out action missijas galvā netiek šķirotas, bet konstatētas tikai kā faktsl, pie tam kaut kad vēlāk. Brilliant.

Imho, tas viss ir daļēji ideoloģijas dēļ. Kad rietumu developeri pasaka "Ok, enough, ejam uz bāru iedzert", Kodžimas vergi neiet ēst, mājās vai pie sievas, bet strādā. Strādā tik ilgi, kāmēr padarītais nav _pats_labākais_pasaulē. Pārsteidzoša mērķtiecība, kas atmaksājas.

Nu un vispār simti sīku detaļu (kuru citiem nav), jauns ekspirienss un tā. Kā svaigu gaisu būtu ieelpojis. Labi, viss, nav ko vairāk. 10Ls, kas atdoti par DVD, nenožēloju, otrādi - es lepojos ar to! Un pats galvenais - tagad uz jautājumu "Is it really that good?" es varu droši atbildēt "Yes, it's really THAT good!". Nepalaidiet garām, neesat kā es :)

ps. Tagad tiešām vairs nevaru salīdzināt MGS ar "Splinter Cell", jo tas būtu kā salīdzināt Arnoldu Š. ar Dolfu L. Abi baigie kuiļi un izsitēji, bet starp to filmām attālums, kā starp zemi un mēnesi. Dolfa lomā, protams, Zivju Sems.

pps. Paēst, pārdomāt pieredzēto un off to "Metal Gear Solid 3: Snake Eater"!