Es pat nezinu, kā izteikt šo laimību. Viena mūzika, vieni favorīti, mētājam savu zilo puķi pa gaisu aiz prieka, sēžam un čilojam, Evas zālīte, es tikai elpoju dūmus, esam taču Holandē, ķeram skatienus konservatorijā, lidojam jau vai no viena smaida vai piezīmes, ai, cik viss ir dievīgi. Kā šitā vispār var būt sanācis te nokļūt... |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |