| |
[Aug. 9th, 2011|08:15 am] |
|
monsinjors atspekoja visas iekarsushas galvas, jo tam vienkarshi bija vajadzigs liels slogs, ko parnest uz sinopsem un tas bija manas pravietojuma skanjas atnesis tik talu, ka nobijies no skaidraa prata es biju sastindzis ar lieliem dzelzhiem uz lupama un man bija ari korsiesha pedas uz liela linoleja plakstera, ko es njemos apdejot ka sliekas lielos augumos un es nebiju to dzirdejis kopsh dzimshanas un tas bija manas pedas atddzesejis lielos straumes traumatiskos puduros un tas bija manas patiesibas iedzeltejusho skaustu atdevis birokratiem atdzeseshanai un es tagad biju vairs tikai skaists purpura krasas apgabals uz auduma malas un tas bija manas patiesibas atspekojums pilnbriedaa un tagad kad no dzeltenas preses apgabaliem mani atdzina uz jumta skatities pazhobeles es biju daanju skolaa pavadijis lielus aptumsuma gadus un tas manas partizana pedas nevareja ieliksmot tik ilgi kamer es biju verandas apputeksnejuma dzivojis ar liturgjijas masku. |
|
|
