Viss skaistais, protams, beidzas tik ātri, ka nepaspēj to īsti aptvert. Esmu jau atpakaļ darbā, un mans mini-atvaļinājums ir paskrējis vēja spārniem.
Bet bija forši. Tiešām forši - aizbraukt uz saulainu vietu ar divām mīļām draudzenēm un vairs nedomāt par darbu un ikdienas steigu.
Laika bija maz, bet mums ārkārtīgi veicās :) Un Stambula mums katru rītu smaidīja pretī ar saulainu smaidu, taču atvadoties no mums skumji raudāja... :)
P.S. Un, lai arī ko nejauku jums teiktu par Turciju un turkiem, nevajag ticēt. Vajag aizbraukt un pārliecināties, ka tie ir "klusā telefona" efekta rezultātā radušies stereotipi.
2 comments | Leave a comment