| Kapu piezimes |
[Apr. 16th, 2006|03:27 pm] |
|
Saplūcu omai pūpolus..Velns,žēl kkaa bija tos kokus plēst..Tā nu nodarot iespējami mazāku skādi, man sanāca tāds mazs,bet mīlīgs pušķītis. Kapos uzrāva uz piņņu..Kā jau varēja gaidīt, uz zināmu atmiņu un sev svarīgo lietu bāzes,bik palika sevis žēl.. Pašņaukājos, ātri savācos,apsveicu ar lieldienām arī no Tevis un apsēdos smiltīs pavērot ļaudis un ģimenes,kas te,saprotams šodien lielā skaitā.. Jauki viņi runājās..Tieši tā kā tas parasti notiek.. Viens puika tūlīt laidīs pūķi.. Nedomāju,ka kas dižs sanāks..Švaki ar vēju..Esmu laidis pūķus un zinu. |
|
|
