ne tikai tā. -

zec ze laif, end i laik it. samtaimz.
šodien gāju pie Zandas uz darbu un Barōna ielas galā vienā mājā ieauga liela, krāsaina varavīksne. vai arī izauga no tās mājas. aizmirsu varavīksnei pajautāt, jo man bija austiņas un skanēja mūzika, jo no klusām austiņām nav jēgas. un man vajadzēja brīžīem smaidīt, jo sāka līt un esdomāju par to, ka manas kedas atkal būs pilnas ar ūdeni. laik ōlveijz.
bet vispār kopumā šis laiks mani mazliet nomāc, jo apkārt visi šņaukājas un klepo un tā tālāk un jo projām, un tad mani pārņem nolemtības sajūta. būs arī mans laiks. bet tā.. nu jā. skola iet pilnā sparā kā tvaikonis uz priekšu.'šis tas jauns, šis tas vecs, bet tas nav tik svarīgi, lai tiktu rakstīts šēit. skola vispār nav forša, lai par to kaut ko rakstītu. domas par to tikai bojā visu. lai arī ir smieklīgas lietas. vai skumjas, piemēram, ka tagad man daudz kur jāsēž vienai, jo liene ir prom un tā. un man nav ar ko pļāpāt.
māsa taisīja tētim tēju, man arī gribas tēju, be man negribas taisīt. šitie mūžīgie dzīves rinķi. viss ir saistīts. viena griba ar citu gribu vai negribu un tā tālāku un vēl joprojām.
bet vispār gribu kļūt par stilīgu dziedātāju un dziedāt tikai tiem, kas man patīk un tā. "You are the music in me"
Un vēl ir Kaspars. Viņš ir foršs. un viņa rokās es jūtos droši. un man patīk, ka, kad es lakoju nagus, Viņš jaucas pa vidu mani pamācīdams un stāstīdams, cik ļoti foršs ir franču manikīrs un beigās sabojā man nagu laku un tad bučo, jo man viss jāpārtaisa. un tad Viņš skatās stulbu filmu un stāsta man, kas tur notiek un pats neko nesaprot. un tad Viņš mani ved uz sliežu galu un saka, ka es esmu skaistākā un pļāpīgākā programma, kādu Viņš redzējis. un tad viss ir forši. un tad man gribas smaidīt.
un Viņš vienmēr man sataisa tēju, kad es vēlos.
bet tagad Viņa še nav, jāiet vien pašai. ...