Tas ir gluži vai apbrīnojami, kā man dažreiz spēj uzmākties satrauktas domas par to, cik man garlaicīgi, un *ak vai* man galīgi nav ko darīt - kaut gan it kā daru visu to pašu ko citās dienās. Acīmredzot tā ik pa laikam uznāk - nespēju savās ikdienišķajās nodarbēs rast ko tādu, kas apmierinātu mana sabiedriskā ES vajadzības. Negūstu es šodien dienas devu civilizācijas, ielienot draugos.lv, mani neapmierina kārtējā Draugu sērija, man kaut kas sasodīti trūkst. Ceru, ka tikai šodien.