Šodien iegāzu sev klēpī saldējumu, un sākām ar brāli smieties. Paņēmu karotīti un ēdu saldējumu no klēpja. Bisaids, tas man atgādināja to, ka brīžos, kad man brālis ir jārāj, man nekas nesanāk, un es sāku smieties. Nu, doma tā, ka es nevaru padusmoties un sarāt, ka tā un tā nav pareizi, jo tas vienkārši ir briesmīgi smieklīgi. Un tas, ka tu rāj kādu vienkārši reāli rēcot ir vēl smieklīgāk.
Mūzika: Prāta Vētra -- Es Jau Nāku
|