1dien pa nakti Vīriņam palika slikti - vēdergripa. 2dien es viņu kopu. 3dienas vakarā slikti palika man. 4dien neaizgāju uz darbu, mocījos ar temperatūru. 5dien vēl arvien neko nevarēju ne ieēst, ne izdarīt. 6dien no rīta pārāk ilgi čammājāmies un no rīgas izbraucām tikai 11os. Līdz ar to Dobelē bijām tikai pus13os. Kamēr paēdām, kamēr vienu balta kaķu bomzīša degunu apbalvojām ar vistas kauliņu, pēc kura viņš nāca lielu gabalu, un kamēr vēl vīriņš piečurāja dobeles pilsdrupas, tikmēr jau bija pus15. Braucot uz Pokaiņiem, golfam izkrita ātrumpārslēga pirksts. Paldies tam ford šoferītim, kas mūs aizšlepēja atpakaļ līdz dobelei, un tam mehāniķim servisā, kas atzina, ka golfs esot visvienkāršākā mašīna. Par to mehāniķis tika pie papildus latiņa vakara alum. Bet mēs tomēr nepadevāmies un aizripinājām lēnām un prātīgi pa bedrēm līdz Pokaiņiem un secinājām, ka aktīvais tūrisms nav priekš mums un nekā prātīga tajs po-kaiņos nav. Tā nu ar bateriju izklaiņojuši kaukādus akmeņu krāvumus un nekādas enerģijas nesajutuši, tikai noguruši un miegaini braucām uz Liepāju. Saldū secināju, ka esmu pazaudējusi nagu. Liepājā uzstādījām filmu vakara rekordu - Bjūss žigolo 2, GhostShip, Ring un vēl viena filma. Tad es nevarēju aizmigt, jo man visās malās rādījās no akas lienošā meitene. Vakar tā skrēju un darīju viskautko, ka pirms braukšanas atpakaļ nācās uz brīdi pagulēt, lai pa ceļam negribētos. Izbraucām tikai pus19os un mizojām pa miglu. Vienu brīdi dikti daudz smuku zvaigžņu bija. Bet mājās es pie kompja gandrīz aizmigu. Un šorīt pamodos tāda, it kā vispār nebūtu gulējusi. Vot tje brīvdienas - noguris kā suns.