| |
[Sep. 24th, 2024|08:30 pm] |
|
Mēs braucām uz Pērles krogu - vietu, kur gāja Kukažiņa. Tur tagad nekā nav, tikai krūmi. Tikai pēc ceriņiem var pateikt, ka tur kādreiz ir bijusi ēka. Es braucu piekabē, kura kratījās pa bedrainiem ceļiem un rudens man skūpstīja seju. Tad es atcerējos par Nefolku. Nē, es atcerējos par Evu un par Avotu. Un Jāni Poruku. Manī reizēm mijas divas emocijas: šajā pasaulē nekam īsti nav jēgas, es neesmu pieķēries nekam, es varētu pamest šo pasauli jebkurā dienā, bet, kamēr es te esmu, es smaidīšu, jokošu un būšu patīkams, veidošu jaunas draudzības un. Bet iekšēji es izjūtu ilgas pēc Avota, pēc bezgalības un mīlestības cunami. Iekšēji es raudu. Es zinu, ka galaktiskais vilnis nāk, tas būs brālīgs apskāviens, mēs būsim mierā, harmonijā. Nebūs pat vārdu, lai rakstītu šos ierakstus. |
|
|
