Varbūt es esmu nodarījusi tik daudz ļaun pasaulei. Molojot, aprunājot citus un noliedzot pati sevi. Ir tikai pirmais gads, bet es esmu tik nojūgusies. Tik briesmīga sajūta. Varbūt viss ir beidzies. Jau tagad. Bet es tā negribu. Ne tā.
Es gribu dzīvot. Un saprast. Redzēt, dzirdēt. Mīlēt.
Un tāds mazs mirklis ar sevi. Pavisam personīgs. ūdens tek pāri galvai, rokām, mugurai. Mati pielīp pie lūpām. Tikai gribu dzīvot. Un tā stāvu klusi, aptverot sevi ar rokām. Dzirdu, kā pēdējās ūdens paliekas aizskalojas kanalizācijā.. Un tad apjēdzu, ka neko nesaprotu. Neko neatceros. Pirkstu gali iespiežas ādā. Un maigi dvēsele sāp. ārā ir pasaule. Skaļa un varena. Pēc mirkļa es ieplūdīšu tajā burzmā. Tēlošu sevi. Un tas būs kaut kas līdzīgs dzīvei.
Es gribu dzīvot. Un saprast. Redzēt, dzirdēt. Mīlēt.
Un tāds mazs mirklis ar sevi. Pavisam personīgs. ūdens tek pāri galvai, rokām, mugurai. Mati pielīp pie lūpām. Tikai gribu dzīvot. Un tā stāvu klusi, aptverot sevi ar rokām. Dzirdu, kā pēdējās ūdens paliekas aizskalojas kanalizācijā.. Un tad apjēdzu, ka neko nesaprotu. Neko neatceros. Pirkstu gali iespiežas ādā. Un maigi dvēsele sāp. ārā ir pasaule. Skaļa un varena. Pēc mirkļa es ieplūdīšu tajā burzmā. Tēlošu sevi. Un tas būs kaut kas līdzīgs dzīvei.