Eiforija.

Bet nu točna. Nāku šorīt uz darbu. Iegāju RIMītī pie mājas, tantuks pēr šņabīti. Nu tomātiņus, gurķīšus ar (pusdienu vecim laikam taisīs), bet šņabīti ar. Man prieks, ka tantukam prieciņš būs (un nebēdāju ne nieka, ka darbu avēju, savu kafijas krējumu pērkot).

Braucu trolejbusā, konduktors ar tāds sasvinējies izskatījās. Viena pasažiere "sviestojās", ka viņš neprasa naudiņas par biļeti no viņas, a kondukros ta samiegojies - nevaru nesmaidīt.

Skn dziesmiņa par nedejošanu (nastojaščije mužščini ņetancujet, onji daže hoģit s trudom). man jāsmejas, ka tas par mani, jo kopš aizvakardienas trenniņa savā gaitā pate ar Ārniju atgādinu :)

Forši gan darbiņā :)