zum, zum, zum zvaigzne iekrita kabatā ar troksni, kas neatpalika no visiem pārējiem nenoskaidrotās izcelsmes trokšņiem.
iebāz manī roku līdz elkonim., jūti?, jūti, cik saburzīta odere. manā murgu ielejā dēmoni šodien spēlēja o-lim-pi-ā-de (diskus metot tika izmantoti konservu bundžu vāki), dady and mummy tikai stāvēja malā un knābāja viens otram nervus ārā no skausta. Aforbes tante tikmēr šuva sev klāt ceturto cūkkājiņu. es jums jautāju: ko jūs esat sadarījuši? KO JŪS ESAT SADARĪJUŠI?? Par atbildi tika savilkti skumji izsmējīgi vieplīši: "mums ļoti žēēēēēl. žēēēl. mums patiešām ir ļoti žēēēēl!" saleca iekšā visi vilcinoties un vēl pētot izmētātās avīžu lapas, izvirtīgi goroties lokomatīvē, kas izveicīgi pārkvalificējās uz pēdējo vagonu hā, hā, hā! nācās pagaidīt, vēl dāvināt sevi sliedēm un dzelzs sastāviem līdz viss karnevāls apmetot dažas cilpiņas nozuda zem gultas nebūtībā.
toties es pamodos sudraba pelnu vannā zem rūtainā papīra debesīm, noberztu sārtu ādiņu kā ruksītim, tik vienu nodevīgu naftas pili ieķērušos lūpu kaktiņā;P