london
« previous entry | next entry »
Jul. 18th, 2008 | 01:16 pm
Ielu, uz kuras dzīvoju, sauc Šarlotes iela un uz tās atrodas goiešu, ebreju, grieķu, indiešu, itāļu, franču un taizemiešu restorāni un vismaz trīs angļu pabi. Vakaros visa iela spindz un vibrē smieklos, sarunās un trauku šķindoņā, kas mani iejūsmina un atgādina dzīvi Buenosairesā. Esmu paspējusi paēst Thai olu nūdeles ar tīģergarnelēm, ķiplokiem un ingveru, picu "Primavera" un uzdzert indiešu aliņu (garšo tā neko sev). Toties visgaršīgākā rīta kafija ir kafčikā "Pret" un arī sviestmaizes viņi taisa dievīgas.
Man nav pat ne vismazākā gabaliņa kartes, tāpēc iztieku ar ceļa jautāšanu vai klīšanu līdz nonāku pazīstamā vietā, kas visbiežāk izrādās Oxford street un Tottenham court road krustceles. Man veicas, jo vienmēr uzrodas kāds, kas izpalīdz parādot ceļu. Un rītos kad eju uz Snappy-snaps drukāt bildes, pārdevējs (viņam ir tāda galva, kas izskatās pēc paipalas olas ar mazām actiņām un lielu muti) uz fotopapīra vēlīgi zīmē shēmas ar ielām, skvēriem un krustojumiem.
Bet Anthony izskatās pēc ķirzakas un viņa dabiskums un reptīliskā grācija ir trakoti valdzinoša. Runājot viņam no mutes izšaujas maza šķelta mēlīte un tūlīt pat pazūd atpakaļ, nu nē tās jau tik manas iedomas. Toties viņam pa īstam ir tādi mati, kas jebkādā nekārtīguma stadijā izskatās perfekti ("I'm a pedant, but not when it comes to my hair"). Brīžiem viņš uzvedas un runā pilnīgi kā meitene ("I've got hundreds of photos of leaves ran over by cars"), bet tad paskatās vai pasaka kaut ko kā īsts vecis, un tad es netieku skaidrībā ir gejs vai nav.
Anthony man pastāsta kā nokļūt āfrikāņu, arābu, grieķu un turku tirgos un kļūst briesmīgi norūpējies, kad saku, ka iešu uz ekstrēmāko no tiem - uz Brixton, pie āfrikāņiem. Smejos, ka ierakstīšu viņa telefonu pasē, tā ka ja mani tur nošaus, viņš būs pirmais, kas uzzin. Tomēr neviens mani netaisās šaut nost, jo uzvedos rātni un neraustu kaķus aiz ūsām.
Nu jā, šitā skola man patīk gan. Pēdējā vakarā pieskolas pabā strebjam pivci un Anthony saka, lai beidzu ņemties un ķeros vērsim pie ragiem pa īstam. Tev sanāk un viss ir kruta, viņš apgalvo. Pēc vēl vienas glāzes viņš jau bārstās ar uzmundrinošiem saukļiem no sērijas do it! make it happen! you can do anything if you really want to! un solās gludināt manu taku grūtajā ceļā uz slavu. Saprotams, visam piekrītu, jūtos glaimota un tā tālāk.
Tā es nokļuvu Londonā. Redzēs, ko tālāk.
Man nav pat ne vismazākā gabaliņa kartes, tāpēc iztieku ar ceļa jautāšanu vai klīšanu līdz nonāku pazīstamā vietā, kas visbiežāk izrādās Oxford street un Tottenham court road krustceles. Man veicas, jo vienmēr uzrodas kāds, kas izpalīdz parādot ceļu. Un rītos kad eju uz Snappy-snaps drukāt bildes, pārdevējs (viņam ir tāda galva, kas izskatās pēc paipalas olas ar mazām actiņām un lielu muti) uz fotopapīra vēlīgi zīmē shēmas ar ielām, skvēriem un krustojumiem.
Bet Anthony izskatās pēc ķirzakas un viņa dabiskums un reptīliskā grācija ir trakoti valdzinoša. Runājot viņam no mutes izšaujas maza šķelta mēlīte un tūlīt pat pazūd atpakaļ, nu nē tās jau tik manas iedomas. Toties viņam pa īstam ir tādi mati, kas jebkādā nekārtīguma stadijā izskatās perfekti ("I'm a pedant, but not when it comes to my hair"). Brīžiem viņš uzvedas un runā pilnīgi kā meitene ("I've got hundreds of photos of leaves ran over by cars"), bet tad paskatās vai pasaka kaut ko kā īsts vecis, un tad es netieku skaidrībā ir gejs vai nav.
Anthony man pastāsta kā nokļūt āfrikāņu, arābu, grieķu un turku tirgos un kļūst briesmīgi norūpējies, kad saku, ka iešu uz ekstrēmāko no tiem - uz Brixton, pie āfrikāņiem. Smejos, ka ierakstīšu viņa telefonu pasē, tā ka ja mani tur nošaus, viņš būs pirmais, kas uzzin. Tomēr neviens mani netaisās šaut nost, jo uzvedos rātni un neraustu kaķus aiz ūsām.
Nu jā, šitā skola man patīk gan. Pēdējā vakarā pieskolas pabā strebjam pivci un Anthony saka, lai beidzu ņemties un ķeros vērsim pie ragiem pa īstam. Tev sanāk un viss ir kruta, viņš apgalvo. Pēc vēl vienas glāzes viņš jau bārstās ar uzmundrinošiem saukļiem no sērijas do it! make it happen! you can do anything if you really want to! un solās gludināt manu taku grūtajā ceļā uz slavu. Saprotams, visam piekrītu, jūtos glaimota un tā tālāk.
Tā es nokļuvu Londonā. Redzēs, ko tālāk.