nekas jauns -

patiešām nevaru saprast vai es uz to tiešām vēl ceru. vai man tiešām vēl iekšā ir cerība, vai arī tie ir tikai cerību nospiedumi, lēna rezignācija. bet šodien sapratu, ka es joprojām gaidu, saprotot, ka tā tas nekad vairs nebūs. taču joprojām viss tiek salīdzināts, manās atmiņās tas viss vēl ir dzīvs un nespēju noticēt, ka tas viss vairs nekad nebūs. nebūs atkal, nebūs no jauna, kārtējo reizi, tā bija pēdējā reize.
un cik gadi jau ir pagājuši, bļeģ