ne tikai tā. -

hei, folks.
mani draugi dakterīši man šodien ieteica taisīt operāciju. protams, ka pēc kāda laika, tas ir - pec mēnešiem dažiem, akd pienāks mana kārta. tagad atliek tikai pierakstīties Stradiņos un gaidīt savu kārtu, tad pēc laiciņa satraukties, pēc tam pāris dieniņas slimnīcā pavadīt un tas man garantēs to, ka vairs nemocīšos. a to, visu dīvi vilkošos sāpēm pakaļā. fuij, fuij.
tātad - secinājums: šodienas līšana zem kaitīgajiem rentgenstariem, rindiņas pie dakterkabinetiem un kkādu pilienu pārciešana [par naudas izmešanu nemaz nerunājot] ir mani aizvedusi līdz domām par operāciju, ko es pārcietīšu, jo gibu no sāpēm brīvu dzīvi!

antibiōticiņas un sāpītes pagaidām vēl ir mani draugi, ceru, ka drīzmumā tie mani pametīs.
bet enīvei, iekaisums tas nav un, kad būšu izdzērusi zāļu kursu, FRANCIJAS VĪNI un of kōrs ALUS, GAIDIET MANI!
vīhā.

šodien nekur nebraukšu. sāp galva un nav ne santīma. viss aizgāja pie baltajiem cilvēkiem.