ludza -

un vēl man ir mazais prieciņš. pēc 4 mēnešu pilnīgas izvairīšanās no vīriešu uzmanības apliecinājumiem un izlemšanas, ka viņi visi ir cūkas, vakardienas pienākšana pie mūsu galdiņa un jautājums "vai tik tu neesi tā meitene, kas bija kuldīgā", saruna, kas sekoja, uzkrītošais bļāviens "čau", kad es eju ārā pa durvīm - tas bija absolūti patīkami. laikam pārāk ilgi esmu sev aizliegusi iet uz randiņiem. bija patīkami atcerēties, ka es vēl joprojām kādu interesēju.

un vakarā gāju gulēt ar apmierinātu smaidu. nu, kā tajos laikos, kad staigāju pa randiņiem nepārtraukti. laikam jau vīriešu uzmanības apliecinājumi ir tieši tas, kas meitenei ceļ pašapziņu desmitreiz ātrāk nekā visi sasniegumi karjerā, šmarjerā un tā tālāk.

un sapņoju, ka esmu ar jurģi argentīnā. ar mugursomām. uz vairākiem mēnešiem. pamodos gandrīz vai kā pēc atvaļinājuma. smaids.