Šis rīts noteikti pielika punktu klusēšanai... Tagad es noteikti nesēdēšu rokas klēpī salikusi. Sāpīgi dzirdēt, kā viņa bļauj pēc mīlestības, kā raud, kā sauc pēc palīdzības. Mamma teica, tā esot viņas dzīvīte, un mēs tur neko nevaram darīt. Nevaram viņai dabūt labāk mammu. Labāku bērnību. Bet es NEĻAUŠU viņai uzaugt cietumā... Laikam jau tikai tagad varu novērtēt ģimeni... man tiešām bija skaista bērnība. Grūt un tāls ceļš priekšā.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |