man ir apnicis tā justies, kā es visu laiku jūtos, ir apnicis klausīties, ka cilvēki man jūt līdzi un just arī viņiem līdzi, man ir apnicis dzīvot šajā vietā, pilsētā, strādāt šajā darba vietā, braukt ar šo liftyu, katru rītu rēķināties ar tiem pašiem nepastāvīgajiem laika apstākļiem, katru rītu skatīties spogulī uz tām pašām acīm, krūtīm, tā paša garuma kājām, ģērbties tāpat kā vienmēr un acis tāpat krāsot, elpot to pašu gaisu, kuru cilvēki paši samaitā, klausīties tās pašas skaņas, veikt tās pašas kustības u.t.t.u.t.j.p.... man ir apnicis! bet visparadoksālākais ir tas, ka es tajā visā ne sūda nespēju labot. bet varbūt tomēr? man taču ir slikti, un kad cilvēkam ir slikti, viņš vienmēr kautko sastrādā.

mood: depresija/ nevaru izgulēties
music: FOREST OF SHADOWS - Eternal Autumn

p.s. šo es vakar uz lapiņas uzrakstīju, kamēr vīriņš inboxā spēlējās. šodien vecais ex-pokemons nopirka sev kediņas. būšu truuu! :D vīriņš ar nopirka, tikai SARKANAS!