Zvans naktī un apzagts veikals, inventarizācija un acis, kas jau iet šķībi, jauna vide, aktīvie cilvēki un video filmēšana, izzūdošie un no-jauna-pienākošie ģitāristi, pilnīgs "ignōrs" un cilvēki, cilvēki... Pārāk daudz vienai dienai.

Jēga šim ierakstam tāda- man šķiet, ka es sevi tā arī neatradīšu. Man būs visas tās mazās lietiņas, sapnīši, bet ne kodols. Tikai apkārtējā, piepildītā, necauršaujamā un jaukā čaula.
Ne jau sevi.
Kuš.