Ziniet, tur bija drusku daudz citādāk ... atļautos teikt, ka drusku labāk. Bija vieglāk, mazāk domāju un risināju visādus savas galvas gļukus .. vienkārši dzīvoju, centos izlikties par parastu studenti.
Istaba bija tukšāka, mazāk bardaka, vairāk gaisa ... un vispār.
Es pat nezinu, vnk nebija kam uz pleca uzgruzīties. Vajdzēja dzīvot ar sevi. Labi vien ir, ka šiten neiežurnalējos agrāk... Nebija nevienas draudzenes, un cik nu es savam istabas biedram varēju uzgruzīt... vinjam jau tā bija pa daudz (man tā liekas).
Es pie šitās mūzikas laikam jau mācījos! Klausījos skaļi, kad Ferdijs un Bojārs nebija :)))
Pēc tās nepiebāztās, gaišās istabas es ļoti ilgojos :) Tur bija tik daudz vietas, un nekā tur nebija, pat nebija manas galvas :) Vienkārši viegli es un JesusHouse un laiku pa laikam čats ar Latviju :)
Tad es vienkārši biju!
Tagad es cenšos būt :) Es esmu, bet vairs ne tik vienkārši. Tagad man ir pilns ar pienākumiem, saistībām, es nedrīkstu izgāzties! Vismaz man ir jātiek galā!!!
Es mīlu un tieku mīlēta!
Jūs arī to esat pelnījuši :)
Ieviņa.
Garastāvoklis:: 
nostalgic
nostalgic