kaķa klepus - darba lietas

Pirmo darba interviju tūri mūsu vakancei, kas norisinājās kaut kad martā vai aprīlī, es pārdzīvoju ar krietnu greizsirdības devu sirdī&prātā. Ne tikai cilvēciskā faktora, bet arī konkurences apsvērumu dēļ. Tas vēl no videnes laikiem - saglabājušās pretenzijas uz nedalītu 'mīlestību'. Toreiz gan pasākums izgāzās, jo izvēlētā kandidāte pēc divām nedēļām paziņoja, ka tomēr nenāks pie mums strādāt.
Šodien jau ir daudz mierīgāk. Jo darba attiecībās ir noformulējusies zināma stabilitāte, uzticība un paļāvība. Tāda apbusēja saikne, kas veidojas laika gaitā, un komandas sajūta. Tagad es zinu, ka man nav jājūtas apdraudētai. Tas jaunais būs daudz neizdevīgākā pozīcijā, jo viņam būs jāspēj iekarot sava vieta un pierādīt sevi. Man tīri profesionāli ir nepieciešams šis izdzīvošanas šovs.