31. decembrī es tomēr saņēmos un sapucējos un saaicināju pāris cilvēkus pie sevis uz māju, jo nekur ārā es negribēju iet!! Tāda pavisam miegaina un mazliet grumpy sapirku dzeramos un ēdamos un visus gaidīju ciemos. Pēc pirmā džintonika jau mazliet atdzīvojos un pat ļoti, ļoti izbaudīju visu vakaru un jaungada sagaidīšanu. Man gan nav nekādu warm feelings towards this, jo nu...tā ir tikai diena kalendārā un mans jaunais gads vienmēr ir sācies manā dzimšanas dienā, kas ir very, very soon.
Vakars beidzās četros no rīta un ar ļoti lielām paģirām nākamajā dienā, kad visi gulšņājām kur nu kurais un ik pa laikam sasmējāmies un kaut ko ieēdām.
Toties vakardien mēs aizbraucām pastaigāties un svaigu gaisu saelpoties, kas bija tieši laikā.
Kaut kādā ziņā visu iesāku tā ļoti viegli. Koncentrējos uz sevi un to kā es jūtos un ko es vēlos.

Man šogad gribās daudz ceļot, pētīt un skatīties un daudz lasīt, saprast, izzināt. Gribu pievērsties vairāk sev un vairāk sevi sakārtot. Šie visi roller coaster tomēr ļoti nogurdina. Es zinu, ka dažkārt tādus vajag, bet pagājušais gads bija visnotaļ bipolar un mani ļoti, ļoti nogurdināja.
Samīļoju savu skumjo sirdi un palaidu vaļā tās negatīvās emocijas. Visvairāk man vajag atcerēties to ka others dont give a shit as much as I do. Tās nepārtrauktās expectations ir kaut kas drausmīgs. Tāpēc šogad es sev šo pierakstīju, atstāju redzamā vietā un ik pa laikam sev atgādināšu.