Piedrāzt mīlas balādaes un rožu pušķus. Ellē visus "Es tevi mīlu, vai tu mani alksti?" idiotismus. Pie visiem velniem ar saviem mulsajiem skatieniem un acu mājieniem. Nocirst amoru nolādētās rokas un pakārt tos aiz spārniem kā biedu muļķiem.
Šurp pudeli viskija un karstas ogles, kurās samest visas bijušās un vēl nebijušās mīlstības vēstules. Kailu sievieti ar kvēlojošu aromātu. Netīras glāzes, piesmēķetu istabu un prātu aiz durvīm atstātu. Vienīgā atzīšanās vakarā: "Šis viskijs ir sasodīti pretīgs. Tas garšo pēc kanalizācijas ūdeņiem un smird tāpat. Bet es tomēr gribu nolieties. Nlieties un tad tevi izdrāzt."

Es laikam zinu, ko šovakar darīšu.

Romantisms nav miris. Tas vienkārši ir piedzēries kā lops un mainījis krāsu.