Kaut kāda totāla krīze šovakar, sarakstīju garas, emocionālas vēstules, noraudāju klaviatūru,
tad parunāju ar Sintiju, palika nedaudz labāk (ka jāskatās taču no cita skatupunkta uz šo visu),
tad pusotra stunda klausulē ar Eiženiju, balzams dvēselei,
es saku un nebeigšu teikt - šis lieliskais cilvēks tad nu ir arī vienīgais, kas pa īstam un līdz galam mani saprot.
Es mēģināšu saņemties.
Ar to arī noslēdzas šīs LV brīvdienas.
tad parunāju ar Sintiju, palika nedaudz labāk (ka jāskatās taču no cita skatupunkta uz šo visu),
tad pusotra stunda klausulē ar Eiženiju, balzams dvēselei,
es saku un nebeigšu teikt - šis lieliskais cilvēks tad nu ir arī vienīgais, kas pa īstam un līdz galam mani saprot.
Es mēģināšu saņemties.
Ar to arī noslēdzas šīs LV brīvdienas.