bettyboob -

Šorīt nejauši satiku sevi. Pamodos sešos, sabijusies no kāda trokšņa piecēlos no gultas. Un ieraudzīju sevi un visu to, ko esmu sakrāvusi sev virsū - kaut kādas birkas un saukļi, stutes, profilaktiski plāksteri un prettriecienu buferi, uz sejas atlupusi maska - parubināju nost, bet tur apakšā dzīva āda grib elpot. Norāvu visu nost un kļuva daudz vieglāk un brīvāk.
Ar citiem vismaz var sarunāt tikšanos, bet ar sevi? Sanāk, ka sevi var satikt tikai nejauši