Tas laiks ārā nerada vēlmi ne skriet, ne pastaigāties, ne veidot matus, ne tīrīt apavus. Es zināju, ka, atgriežoties no Tulūzas, Rīga būs pelēka, bet ne jau nu tik pelēka, sasodīts! Šis "nogruzies-paargriez weeenassz-nošaujies-sapūsti zemē" pelēkums. Millionreasonswhyihatelatvia. Āa, mirsti, stulbais lietus, tu, kas esi pārāk tizls, lai lītu vismaz skaisti! Damn!
Gribētos šo to attiecībā uz šo un to vērst par labu, bet bērnības pieredze rāda, ka ja kaut ko pietiekami ilgi cenšas uzlabot, tad var attapties ar zīmēšanas lapā izdzēstu caurumu, vai arī ar ezītī nogrieztiem matiem.
Ja es dedzināšu sveces, noteikti aizmigšu. Bet galīgi neiebilstu pret mazu gaismiņas ienešanu šodienā.
Aiztieku klavieres, aiztieku ģitāru, bet mūzika neplūst, ja to nemāk spēlēt.
Gribas jebkādu sarkanvīnu, bet situācija makā ir tieši nulle. Ir iztērēts arī lats ar beku un lats ar jāņuzālēm. Nav neviena santīma.