Citpasaule

Ahh..gluži' kā tāds kluss un apslēpēts kauciens pret zvaigžņu pildīto debess jumi..Tik sen nav bijusi saruna ar sevi' tik sevi vien' vārdos' tā' ka izskan un paliek' materiāli..

Kas sadarīts' tas sadarīts' to vien laiks zin' ja kādam tas savu autoritāti uzstādījis par galveno' ko tur liegties' laikam jau lielākajai daļai tas iepaticies un pa esamības un eksistences lauciņu ņemas un spēlējas ar Jums' kādu..šahu tad šoreiz izspēlēsim? Tu vēlies zaudēt vai uzvarēt..vai kopā tā pa neizšķirtam ar domām par uzvaru pār to otru' tieksmēm traukties pretī vienatnei un būt dominējošam pār vairs jau neko' tukšumu..tukšumu sirdī' bet ne dvēselē' tajā jau vienmēr pildās kāds laimes mirklis' kā tāds strautiņš' tik ar akmeņiem tajā' nu tā lai netek' netek tik strauji un varbūt kādam tiks pa-daudz tā' kaut kā' sirsnīga un smaidīga paliek tik uz brīdi' sirdsapziņa' ka kādam vēl tiek' tiek ar bez manis' sevis domātā un izdomātās pasaules skatījuma' bet varbūt patiesās' tik patiesas' ka vairs jau neatšķirt divas pasaules kā no vienas saules nākušas' bet ar divām daļām' gluži kā diena un nakts' dienakts' kur jau atkal nonāk pie laika' kas daudziem kā autoritāte..

Tad nu skriet vai iet' starpība paliek kā starp svaru kausiem' kādam jau tomēr ir jātur tas smagums' tas viduspunkts' gluži kā stāvēt durvīs un vērot kā tās virzinās vēja kustinātas šad tad ieverot pirkstus un ne tikai domas paliek kā dzelsbetona aplietas' smagas un lēnīgas' tā ' ka jau stāties sāk un kliedz pēc palīdzības' kādas kaut kādas' kas kaut cik palīdzēt spētu' spētu' ja vien pats ar to galā tiktu' tad jau atkal tālumos lūkoties spētu' pat tālāk par piena ceļu ietu uz to Balto pērļu okeānu' kur tam mirdzot actiņās iemirdzas viss ko cilvēks vēlējies' bet iet tālāk un neapstāties' uz sākumu un to kurš radīja sākumu' tālāk par radītāja radītāju un būt tur aiz visa' lūkot to visu no sākuma' varbūt kā palīdzēt spētu..

Nenopietni un nopietni paskrēja vasaras periods' kā dzīves saulainā puse' kur laiks tika atdots vakara klusajai pusei' pa pusei abiem un vēl nedaudz sev' eu.. bet tā jau viss savādāk notiekas' tiekas un satiekas jauni cilvēki' jaunas domas un jauni virzieni un jaunām dvēseliskuma pasaulēm' caur sapņiem un astrāliem' stāvi! agresīviem un mierīgiem! kā klusuma paņemtiem' bez liekā un pliekanā..

Caur skaņām un vibrācijām uz sevi un atkal no sevis' kā jūras nestiem viļņiem saulrieta laikā apziņa vizinājās savā domu laiviņā' klusi sēdēdama un vērodama krastu no malas' alus pārņemtajiem un domu mocītajiem' pasaulīgajiem un klusajiem' spēlētājiem un tēlotājiem' vērotājiem un zinātājiem.. Atkal atgriezdamies atmiņās un actiņās iespīdoties laimes mirkļiem' patiesi jaukiem un patiesiem..

Patiesība ir tāda' ka patiesība nekad nebeidzas' tai vienmēr tiks izdomāta jauna patiesība' kādam tuvāka' kādam tālāka un pati patiesība' kam tika izdomāta patiesība paliks tikai un vienīgi vārds..kādam vārds' kādam sākums..sākums sevī un apkārt.. Ko gan tur lieki klaigāt un to' kas visiem jau zināms atkārtot' nekad nenāk par lieku' kaut ko jaunu uzzināt vienmēr sanāks' kaut vai tapēc' ka prāts tāds interesants un patiess' katram savs' savs un patiess.. tiešs tik cik vēlas' kaut līdz nelabumam' labumam un laimei rakties un rakties' līdz sasniedz jaunus krastus' lai tiktu uz vēl jaunākiem' mūžīgumos un mežonīgumos' gluži kā pa tādiem džungļiem ar lāpstu nevis noasinātu mačeti' četri tik vien būs palikuši tie gadi' kad pasaule griezīsies citos grādos un dimensijās' pensijās aizies visi tie' kas lieki un kā slieki sarakušies pa dziļu mātē zemē' tādā veidā pāri nodarīdami ne tikai viņai' bet paši sev.. ev..bet patiesa' tā valodiņa' nemaz nerunājot un nesakot domas' omas..

Lai vai kā ceļš ir jātīra' arī aiz sevis' kāds tomēr arī gribēs aiz kāda iet' kam autoritāte vairs nebūs laiks' ciparnīcas cipariņi un spirālveida piedzīvojumi pa apli' pa apli vien' kā tāds susurs' kuru vēro lielā dižā acs' lai seko principāļiem un pāļu veidotiem likumiem un plikumiem reklāmās' lai labāk tirgojas' jo mūsdienās jau vairāk par seksu un karjeru nevajag daudziem' ļoti daudziem' bet ko tur noliegt' pašiem galva uz pleciem' bet dažkārt kociņu ar vajag pasviest' lai nenoslīgst pavisam' visam vēlāk pa virsu uzliekot tādu kārtīgu cieto..Ameonos!

Es pat teiktu otrā vai trešā skaistā vasara' ziema gan vēl tāda pilnīga nav sanākusi' kas atmiņās savu vietu būtu izcīnījusi' ehhh..skaista nopūta' par burvīgi pavadītu laiku..

Atskaites beigas' punkt.

Cik vērtīgs Jums tas laiks' ko veltat domām-sev-citiem..mieram? vai tiešām tikai domās to vēlaties un kad beidzas' tad jau par nākamo domājat..domājat nevis realizējat...??

Vispār lēnām sāk a(b)apstiprināties' sen aizmirstas domas?vīzijas?atmiņas? ei nu pasaki' bet vienu zinu' kas patiess tas patiess' sapņi nemelo' Atlantīda man tuva kā sava sirds un dzīvotgriba parādās' kad neesi vairs viens' kaut vai astrālā..

Meli? kapēc melot sev' tas varen neizdevīgi un tāpatu sevi nelaimīgu darīsi' ja pret savu sirdsapziņas straumi iesi' viss ko domājam ir patiess' domas ir dzīvas un viss dzīvais ir eksistējoši kustīgs' meliem tur nav vietas un stulbiem izdomājumiem ar' tiem kam nav vēlme sevi lūkot no iekšpuses' lai pasauli skaistāku un labsirdīgāku darītu' tie arī saka' ka tas viss ne-patiess' radot šaubas tiem' kam savas izdomas patiesība un pareizība ir tuva un patiesa' tie grimst' ja tos gremdē - dēļ masu stulbuma radīto stereotipu ietekmēm un kariem marketingos' domu vietā spiežot naudu..

Tad' kas noliedz to' kas no tevis nācis' tie noliedz tevi pašu' kā cilvēku' kā dvēseli' kā smaidīgu un jauku būtni.. Jo tas' kurš nav vienaldzīgs - uzklausīt spēs un pieņems patiesību' lai kāda tā ir!
katram savs..acs pieskāriens pasaulei ar domu un jūtām.. nerunājot par tiem' kurus jau sen ir apēdusi varas un materiālisma kārā mute..