| |
[10. Maijs 2011|06:39] |
|
ta-dā.. dienās, kad sēžu mājās un lēnām jūku prātā, cik ļoti man vajag tikt ārā, cik ļoti man vajag papļāpāt, neviena nav, bet te pēkšņi uzrodas visa pasaku pasaule vienā burvīgā vakarā, i smukais klusētājs, i vecais mīlnieks, un vēl protams cilvēks, kam mans telefona nr ir mūžīgi pazudis un protams arī ļaunais bijušais, kuram obligāti jāpievienojas un obligāti jāsāk runāt stulbības un jāsola sadot pa muti. :( |
|
|
