29.10.2000.-ja tu šodien dari to pašu, ko darīji vakar, tad padomā, priekš kam tev ir vajadzīga rītdiena.
29.10.2001.-sievietei šodien košas acis. skolas dežūra. jo šeit nav dzīve, šeit ir skola. es pasaulei uzadu segu, un uzklāju zemei uz acīm. Smieklīgi apzināties, ka sasodīti labi saprotu visus tos māsas 12.klases piezīmju blociņā sarakstītos mīlestības un sāpju dzejolīšus, kas agrāk šķita vien salkani, tukši vārdi. Ir tiesa, iesākuma bija vārds, bet beiģās tikai - dziļš klusums. Bērns uz asfalta/ zīmē māju./ Bērns uz asfalta/ zīmē koku./ Bērns uz asfalta/ zīmē sauli./ Pienāk skolotājs/ atņem krītiņu/ un aiznes uz kabinetu. Laima. Upe zina visu, visu no tās var iemācīties. Saule mana. Un šūpulis šūposies. Ai jel manu vieglu prātu.
29.10.2002. - dzeja.