Do you believe in something beautiful?

lai gan šobrīd jūtos kā izspiests citrons, griežoties vāveres ritenī starp hardcore darbiņu un neuzrakstītu maģistru, nogurušiem vakariem un miegainiem rītiem, kopumā esmu TIK priecīga par to, ka atkal varu dzīvot salīdzinoši normālu dzīvi. ik pa laikam pieķeru sevi pie mēnešu skaitīšanas no tā laika, kad atkal sāku justies kaut cik normāli. (paties' - ja pagājušā gada ziempavasara anormālā sajūta būtu turpinājusies tikpat lielā mērā, es būtu lūgusi sevi iemidzināt).

biedri, būsim pateicīgi par to, kas mums ir.