Ceturtdiena, 1. Sep 2005, 16:21
Pēkšņi gaisā uzvēdīja kāds senaizmirsts aromāts un es sajutu savu smaržu. Viss, šis letarģiskais miegs tika aizslaucīts ar vienu rokas vēzienu. Un pārņēma prieks, kas dzimst pats no sevis;]. Tīkls savelkas ciešāk, striķīšos iesietie sāk nervozēt un viņiem vairs neviens nepalīdzēs. Esmu pagrīdē, esmu pagrabā. šeit ir daudz vietas, šeit ir daudz telpas, gaiss ir mitrs- pagraba tropiskais. Viņi nav ļauni, tikai citās krāsās. ;]
|
|