Tfu, tu, kā sabijos - sēdēju klusumā, tulkoju savu šizofrēnisko lugu, kad pēkšņi atskan dīvaina putna balss, bet nu tik skaļi, it kā man tepat uz blakus plauktiņa sēdētu. Tak balodim nav tādas rīkles, vēl nodomāju. Sēdēju un domāju, ka man tikai izlikās, bet tas putnis kliedz vēl. Piecēlos, piegāju pie loga un skat patiesi - Kaija uz balkona margas, skatās man acīs un kladzina. Un tagad vislaik lidinās gar maniem logiem. Vai nu viņai gribās ēst, vai arī viņa ir no kādas šausmu filmas. Kaija uz mana balkona gan nav pirmo reizi. Pagājušo gad tik tas notika drusku vēlāk, t.i., 29. jūnijā.