ar kājām zemē un degunu mākoņos

Vispār uz deju svētku lielkoncerta ģenerālo gāju ar zināmu bažu devu. Atšķirībā no mazajiem koncertiem, kuriem ir vienota tematika, uztādījums un izpildījums, lielkoncerti parasti vai nu daļēji vai pilnībā "sabrūk" atsevišķos numuriņos. Un ko gan var gribēt, ja ir vesela plejāde ar deju iestudētājiem, no kuriem viens ir centies radīt pēc iespējas autentiskāku danci, cits "baletu tautastērpos", viens pavadījumam izmanto "Iļģus", otrs - "Latvijas Radio 2" repertuāru. Nav nekāds brīnums, ka šīs rozīnes vienā keksā iedabūt parasti neizdodas.

Taču jāsaka, ka šogad ir viens no labākajiem, ja ne vislabākais lielkoncerts, ko atceros redzējusi. Viss aizplūda vienā elpas vilcienā - dejas un muzikālais pavadījums bija dažāds, bet savstarpēji "neēdās", jo viennozīmīgi dominēja tautasdziesmas. Turklāt pa ilgiem laikiem bija tiešām ļoti laba režija jeb rāmis, kas visam deva arī saturisku virzību no sākuma līdz pat beigām. Fināla dejas pustumsā ar lāpām un ugunskuriem pa vidu radīja gandrīz vai mistisku noskaņu.