" Mēs stāvam kraujas malā. Mēs ielūkojamies bezdibenī — mums sareibst galva un sametas nelāgi. Mūsu pirmais impulss ir atkāpties no briesmām. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ mēs paliekam stāvot... tā ir vien doma, kaut arī drausma, un tās šausmu baudas varenība stindzina līdz pēdējai šūnai. Tā ir vien nojausma par to, kādas būtu sajūtas straujajā kritienā no tādiem augstumiem... tieši tādēļ mēs to kaislīgi iekārojam."

Edgars Alans Po, Perversiju dēmons