Ehh...  tā skola...  SUPER!
Man ir 16 jauni klasesbiedri. Visu laiku runāju, iepazīstinu ar sevi un cenšos iepazīt citus. Nē, es neesmu gatavs skolai ne psiholoģiski, ne fiziski, ne arī garīgi, bet es improvizēju un lieku visu savu enerģiju laukā, jo tā ir lieliska iespēja būt sabiedrībā, attīstīt runas spējas kā arī aktiermākslu. Esmu noguris. Vakar biju uz kluba "Māja" svinībiņām un satiku daudz jaunas sejas. Protams - man vajadzēja atkal runāt ar visiem pēc kārtas  ;D  Bez saskarsmes ar cilvēkiem es dzīvot vienkārši nespēju.
Tūlīt būs klāt arī pirmizrāde, kurā es tēlošu narko dīleri. Man bija ļoti grūti sevi lauzt un kļūt par negatīvo tēlu, bet tas nu ir paveikts. Vai kāds vēlās nākt uz pirmizrādi?

Es jūtos brīnišķīgi, jo varu satikt tik daudz cilvēkus, bet brīžos, kad esmu viens, es jūtos tik vientuļš...  Es ilgojos pēc mīlestības, pēc tā, ka mani mīl, mīl no sirds. Cilvēku uzmanība mani baro, bet bez mīlestības es ilgi nedzīvošu. Vai es atradīšu kādu, kurš mani no sirds mīlēs un spēšu viņu iemīlēt? Liels ienaidnieks jeb traucētājs ir laiks - tas ir bieds, kas traucē man īstenot savas ieceres.

Varbūt es pārāk satraucos, bet man šajā dzīvē ir jāizdara tik daudz lietu, bet es zinu, ka visas es nepaspēšu izdarīt.