manas modrības hronikas

kā būtu, ja būtu
-un es nevaru
pār ausīm līst dubļi, kājas jau slapjas, kaklā smeļas ūdens
bet es ciešos
reizēm krītu
pat ar ceļiem nobrāstiem
un kaut kā tomēr zinu
vismaz ceru un jūtu
ka būs vienkārši labi
kaut kad
nu , kaut kad.