fu*k love

kad biju sīkāka, mani nomāca visādas eksistenciāls domas. bija sava dzīves filozofija, bija viedoklis par visu un visiem, skaidri zināju, ko no dzīves vēlos un kā to paņemt. tagad es vairs nedomāju par lietām, par ko vajadzētu domāt, skaļi smejos, kad piemeklē nelaimes un vienkārši priecājos par to, kā dzīve mētājas ar vidējiem pirkstiem.
nevaru saprast - esmu izaugusi un sākusi mīlēt dzīvošanu kā tādu vai vienkārši pazaudējusi to lielo daļu sevis un kļuvusi sekla.