|
Septembris 27., 2007
00:24 - pāris piles balzāma Lielākais čakars dzīvē ir atbildība pret citiem cilvēkiem. Tad kad tu izdomā kaut ko darīt, organizēt kādu projektu vai ko tamlīdzīgu. Tu savāc tautu, cilvēkus, personālu, pelēko masu, cilvēkresursus, tādus pašus mazus kurmīšus kā tas ķēms spogulī, viņus nomotivē, monetāri (mazie zaļie amerikāņu draudziņi) un nemonetāri (kvalitatīvs bullshit par to, ka saule uzausīs dzidrākās debesīs dēļ projekta). Un tad tev uznāk zajobs, tas ir tas brīdis, kad gribās piepist mūli ar dārgu alko un žēlot sevi līdz pat dziļajam veldzējošajam dzēruma miegam. Un tad izlien sīkās pretīgās domas par atbildību. Par to, ka patiesībā tavs uzdevums ir nodrošināt sakārtotu pasauli mazajiem kurmīšiem. Pasauli, kurā viss ir skaidrs, kurā viss ir pareizi, kurā var paļauties uz kaut ko. Tev kaut kas nav skaidrs? Tur nav nekā sarežģīta! Izdari tā, apskaties to, uzticies man, es zinu. Es tikai mazliet iedzeru dažreiz, pārējā laikā es visu zinu, visu varu, es zinu kā būs labāk.
|
Comments:
From: | chaika |
Date: | 27. Septembris 2007 - 09:41 |
---|
| | | (Link) |
|
Jau izlasot pirmo teikumu, skaļi un piekrītoši bļauju - JĀ,s asodīts!
From: | chaika |
Date: | 28. Septembris 2007 - 09:00 |
---|
| | | (Link) |
|
mhm :)), labprāt lai
sapilinam..izdzeram..vakars..rīts
..kaut kur gaisā pavasīts..:) |
|
|
Sviesta Ciba |