| |
[Dec. 22nd, 2005|10:52 am] |
9.12.05.
Panteisms. Ja dievs ir daba un daba ir dievs, tad cilvēks, izņemdams sevi no dabas, izņem sevi no dieva. Heurēka! Heurāka pildspalvu.
10.12.05.
Trīspadsmit dienas līdz budēļiem. Sakari ir nozīmīgi tad, ja piemīt spējas lai tos pamatotu.
11.12.05.
Ziema, kam vidū ir atkusnis. Pārāk bieži migla.
12.12.05.
Darbs izvēlas darītāju. Cilvēks ir tikai līdzeklis. Es kļūstu akls, rutīna dara mani aklu. Vai beigšu manīt vispār? Ja tā, saku nu ardievas, manas laimīgās dienas. My halcyon days.
13.12.05.
Pilnmēness. Zemes dabiskais pavadonis savā viskrāšņākaja rotā. Nakts debesis pietonētas ar melniem mākoņiem. Es redzēju napcietību.
14.12.05.
Šī ir diena, kura nesākas - saule ilgi kavējas, migla biezē uz lauka un lietus mākoņi sedz debesis. Žēl, jo veselus sešus diensimtus neredzējjušies, netikušies. Pārgurums ir tad, kad pie katras kustības mokies kā sāpēs, kaut sāpju nejūti.
15.12.05.
Nepieķerties, bet vienmēr pieturēt.
16.12.05.
Kad diena ir pārpildīta, tad to, šķiet, vēl grūtāk atminēties, nekā tukšenu.
17.12.05.
Es redzēju, kā izlaupu veikalu, kā piedraudu klientam un kā norunāju tikšanos pie bērnu ratiņiem. Reizēm ar redzi ir par daudz. |
|
|
