Tas nav forši, ka tevi jau sāk atcerēties pat tramvaja vadītāji. Tā kā man ikdienā sanāk braukt ar tramvaju, kas nav īpaši piepildīts, man šķiet, ka vadītāji jau sāk mani atcerēties. Šodien, kad braucu vienu pieturu tālāk, nekā parasti, tramvajs manā pieturā stāvēja ilgāk, nekā vajag, jo vadītājs noteikti domāja, ka esmu aizsnaudusies vai aizdomājusies. Es noteikti negribētu, lai mani atcerētos šādi šoferīši, veikalu pārdevēji un citi cilvēki, jo, kad dienās es būšu slavena un ļoti ietekmīga, nevēlētos, lai būtu daudz tādi, kas atcerētos dažādus sīkumus par mani. Protams, no tā pilnībā nevar izvairīties, tad jau būtu jāietinas plēvē un jāsēž mājās, bet es nevēlos sevi izvazāt pa visurieni.

Tāpat jau atradīsies cilvēki, kas nākotnē varēs stāstīt urķiem žurnālistiem par dažādiem intīmiem sīkumiem no manas dzīves. Arī tu, lasītāj, jo no mana džooornala var daudz ko sacerēt.